novembris 2009

MAZIE DIEVI
Monēta ar vienpadsmit pusēm

No Stīva:

Šis ir viens no izjustākajiem un mīlestības enerģijas piesātinātākajiem vēstījumiem, ko man bijis tas gods jums no grupas nodot. Tajā ir apskatīti daudzi būtiski jautājumi, it īpaši stāstā par mazajiem dieviem. Vēstījums tika nodots tik daudzos līmeņos, ka, īpaši pievēršoties tikai vienam, tiktu zaudēta galvenā doma. Tas ir viegli saprotams pārskats par to, kur Cilvēce šobrīd atrodas un kas mums izrādīsies visnoderīgākais turpmākajā attīstībā.
Šoreiz interesants ir viņu sniegtais jaunais skatījums uz daudzdimensionalitāti; tā līdzinās monētai ar vienpadsmit pusēm, kas plakaniski guļ uz dzīves galda. Viena monēta jeb dvēsele vienlaikus piedzīvo vienpadsmit pieredzes, no kurām neviena neapzinās par otras esamību; tā ir jaunā pieeja, ar kuras palīdzību viņi apraksta daudzdimensionalitāti.
Tieši šādu „attēlu no augšas” grupa vēlējās mums atklāt, lai palīdzētu saprast pašreiz mainīgās cilvēces rīcības shēmas. Viņi sacīja, ka jaunās vibrācijas liek mums skaidrāk apzināties notiekošo. Juzdami, kā vecā polaritātes paradigma atkāpjas, mēs pārlieku strauji reaģējam un krītam galējībās. Saistībā ar mainīgajām shēmām viņi centās paskaidrot sekojošo: polaritātes laukā mēs mācāmies vienīgi no ārējām, tālākajām robežām. Visam jātiek klasificētam kā melnam vai baltam; melnais tiecas uz jauniem melnuma līmeņiem, bet baltais maina balto krāsu tonalitātes. Tagad ir pienācis brīdis, kad mēs sākam ieraudzīt veidus, kādos līdzināmies viens otram, un šāda redze ir būtiskāka par atšķirību uzlasīšanu. Grupa apgalvo, ka, nonākot trialitātes laukā, mēs pārstāsim lūkoties uz savas realitātes ārējiem ekstrēmiem. Mēs mācīsimies vairāk, skatoties uz situāciju no augšas, nekā vērtējot to no kāda atsevišķa punkta uz laika ass.

Cieši apskāvieni – un lai jums lielisks mēnesis!
Stīvs Roters

Sveicieni no Mājām!
Mīļie, šī diena ir tik īpaša daudzos veidos, ko jūs neapzināties. Šobrīd jūs atrodaties punktā, kad drīkstat izlikties par ko citu, nekā esat. Tas jums ļauj saskatīt kontrastus, kurus neredzējāt agrāk. Vēlamies jums pastāstīt kādu stāstu, kas saliks plauktiņos dažas no pārmaiņām, ko jūs pieredzat līdz ar cilvēces evolūcijas turpināšanos. Mēs saprotam, ka jūs stāvat uz vibrāciju pārmaiņu sliekšņa. Daudzi no jums izjūt vibrāciju izmaiņu rezultātā radušos berzi, jo tieši jūs esat gaismas priekšgājēji. Jā, jūs esat tie, kuri uzdrīkstas iet pirmie un turēt durvis atvērtas pārējiem. Tāpēc parunāsim par to, kā šo procesu redz gars.

Enerģijas aktualizācija
Visa pastāvošā radīšanā pienāca mirklis, kad enerģija tika aktualizēta, brīdis, kad tā pirmo reizi izpaudās uz laika ass. Mirklī, kad viela tapa enerģizēta, jūsu realitātē notika tas, ko jūs saucat par Lielo Sprādzienu. Lai gan jūs ļoti maz izprotat no tā, kas patiesībā notika, faktiski Lielais Sprādziens bija ķēdes reakciju rinda, kas sākās ļoti rāmi un mazā mērogā. Līdz ar Lielo Sprādzienu radās ilūzija par laika asi, ar ko jums strādāt. Padalīsimies vienā no eksplozijas ilūzijas aprakstiem, jo tieši tā jūs visi to uztvērāt.
Lai gan esat pamanījuši eksplozijas rezultātus, jums nav ne jausmas par patieso eksploziju. Eksplozijas mirklī viss izkliedējās no centrālā punkta uz ārpusi, kustoties prom no centra. Enerģijai pārvietojoties, tā ar spēku saskrējās ar matēriju un tika iespiesta ikvienā matērijas iedobumā un krociņā. Faktiski matērija kļuva enerģizēta.

Milzīgā spēka dēļ, ar kādu norisinājās augstāk aprakstītais, abi tika savā veidā deformēti. Enerģizētā matērija sāka šķiebties un transformēties, it kā būtu izstiepta līdz jaunai dimensijai. Tāpēc, ka enerģija tika šādi izstiepta, daudzi fenomeni Mājās atšķiras no tiem, ko pieredzat jūs; noteikumi, kas darbojas šeit, ne obligāti darbojas pie jums. Mājas ir tīra izpausme. Zeme turpretī ir perfekta dieva nepilnība, tāpēc bija nepieciešams, lai jūsu atspulgs būtu nepilnīgs ikvienā iespējamajā veidā.

Tas visu spēli iegrieza konkrētā virzienā, jo mazie dievi sāka justies atdalīti un atšķirīgi viens no otra. Gandrīz vai šķita, ka dievs uzsprādzis. Kad enerģija iespiedās matērijā, abi mainīja formu, un tā rezultātā radās laika ilūzija. Sekojošā eksplozija aizsniedzās tik tālu Visumā, ka sāka veidoties mazi dieva gabaliņi, radot sev ilūziju, ka ir galīgi. Dieva gabaliņi sāka rotaļāties uz laika ass. Šie nosacījumi ir izstiepuši un deformējuši lietas tiktāl, ka tagad izskatās, ka mazajiem dieviem jāvalkā brilles, lai vispār varētu spēlēt savu spēli. Viss, ko viņi redz, ir jātulko caur šīm brillēm. Pat ja viņi ierauga Māju pilnību, viņi nespēj to saistīt ar sevi, ne arī to pilnībā izprast, jo paši atrodas citā dimensijā. Pierast pie nepilnīgās redzes – tas kļuva par mazo dievu lielāko izaicinājumu. Brilles bija vajadzīgas arī tāpēc, lai dievi aizmirstu, kas paši reiz bijuši. Viņiem nācās aizmirst arī saikni, kas reiz pastāvējusi starp viņiem un pārējiem dieviem; viņi aizmirsa, ka arī citi ir mazi dievi. Tādēļ viņu lielākais izaicinājums bija tas, ka ikviena doma tūlīt manifestējās. Ikreiz, kad viņiem prātā ienāca kāda ideja, tā tūlīt piepildījās. Tas kļuva visai neērti, jo nebija iespējams domas lidojums – katrai domai bija piesaistīta zināma atbildība. Tāpēc mazie dievi savam radīšanas procesam uzlika laika nobīdi, lai būtu iespējams spēlēt spēli, kur tie izliekas par cilvēkiem.

Monēta ar vienpadsmit pusēm
Tagad mēs gribētu jums paskaidrot kaut ko, ko vairums tuvākajā nākotnē pamanīs tāpat. Jūs esat daudzdimensionāli. Katrs dievs ir kā monēta ar vienpadsmit pusēm (hendekagons). Kanādā jūs tos saucat par lūnijiem (Kanādas 1 dolāra monēta ir nevis apaļa, bet vienpadsmitstūraina – Tulk. piez.), bet citās vietās – citos vārdos. Uz Zemes ir četras vai piecas monētas, kam ir vienpadsmit puses. Lai gan no katras puses monēta izskatās citādi, tā joprojām ir tā pati monēta. Ja dosieties vienā virzienā, aktualizēsies šī puse. Ja citā virzienā, parādās cits jūsu aspekts. Mēs šo metaforu izmantojam, lai sniegtu jums jaunu veidu, kā raudzīties uz savām vienpadsmit dimensijām; katram no jums ir vienpadsmit dažādas skaldnes. Brilles, ko dievi valkā, tiem traucē ieraudzīt citas savas skaldnes vai pat pierādījumus, ka tiem tādas ir. Tā nu jūs dzīvojat, sadalīti dažādās dimensijās, kur ne vienmēr redzat savu reakciju uz citiem vai saistību ar tiem. Tā mazie dievi guva iespēju uz Zemes vienlaikus piedzīvot vienpadsmit pieredzes, ar vienu un to pašu dvēseli, ar vienu un to pašu monētu.

Tādēļ, ka mazie dievi atradās ilūzijā par laika ass pastāvēšanu, viņi, pārvietojoties cauri laikam, spēja izsekot saviem pēdu nospiedumiem. Agrāk tas nebija iespējams, jo līdz tam mazie dievi vienmēr bija dzīvojuši cirkulārā laikā. Pēkšņi viņi atradās lineārā laikā, un tas ļāva uz sevi paskatīties no citas puses. Mazie dievi uzsāka savu ceļojumu un vēroja pašu radīto. Tad viņi sāka sevi apšaubīt, jo neticēja, ka ir radījuši ikvienu domu. Viņi sāka domāt, ka bez brillēm nav iespējams redzēt, noticot, ka radītājs ir kāds cits, nevis viņi. Tā vietā viņi iedomājās, ka apstākļi nosaka viņu dzīves. Tāpēc, ka viņiem prātā bija tāda doma, viņi radīja realitāti, kas to padarīja īstu. Par to mēs pat neiedomājāmies. Jūs, cilvēki, esat tik radoši!

Ļaujiet paskaidrot vēl ko citu, kas palīdzēs jums saprast. Lai gan mēs runājam par cilvēces sākumu, jūs nu atrodaties šī spektra pretējā galā. Jūs esat izstiepuši robežas, kam būtu jānozīmē cilvēces beigas, un šai procesā maināt visus noteikumus. Pašos pēdējos spēles mirkļos dievi sāka ņemt nost brilles un atcerēties savu spēku. Mazajiem dieviem nav nācies viegli izprast savu maģiju pēc tam, kad tie ir iztērējuši tik daudz enerģijas, lai to no sevis noslēptu. Jūs esat iemācījušies, kā pastaigāties pa laika asi. Taču sākotnējais grūdiens, kas caur eksploziju enerģiju iespieda tādās Visuma krokās, kur tā agrāk nebija eksistējusi, nu vairs neizdara nekādu spiedienu.

Sākusies dieva „izelpa”
Spēks, kurš radīja visu, ko jūs redzat acu priekšā, vairs nedzen jūs uz priekšu kā kādreiz. Lai gan tas turpina virzīties tai pašā virzienā, tas grasās atkāpties. Visums vairs neizplešas; tas ir šķērsojis robežpunktu, aiz kura nu sāk sarauties. Ir sākusies dieva „izelpa”. Ko tas nozīmē mazajiem dieviem, kuri vairs neizjūt spiedienu, kas lika tiem justies atdalītiem vienam no otra? Lūk, tas ir visai interesanti. Dzīvojot ilūzijā par laika asi, jūs iemācījāties lietas uztvert kā esošas augšā/lejā, labas/ļaunas, patiesas/kļūdainas, baltas/melnas. Jūs mākat saskatīt kontrastus labāk nekā līdzības. Ikreiz, kad jūs kaut ko iemācījāties, tas bija tādēļ, ka jūs pastūmāt vienu no šīm robežām tālāk. Jūs iemācījāties pastumt šai virzienā un tai virzienā, un tieši tā cilvēce izpletās un kļuva par to, kas tā ir šodien. Tagad, kad Lielā Sprādziena enerģija jūs vairs nestumj, lietas sāk mainīties. Un liela daļa pašreizējo pārmaiņu jums sagādā grūtības.

Patiesības ārējās robežas
Pašreiz jūs uz savas planētas redzat vairākus galējas polaritātes piemērus. Sakot „galējs”, mēs domājam cilvēku, kurš aizstumj robežas līdz galam vienā virzienā un sauc to par savu patiesību. Cits savukārt aizstums tās līdz galam pretējā virzienā un sauks to par savu patiesību. Mums neinteresē, kuras no ārējām robežām jūs uzskatāt par pareizām vai nepareizām, jo tas itin neko nemaina. Tās ir tikai ārējās robežas, un tas arī ir viss, ko esat saukuši par savu patiesību līdz pat šim brīdim savā attīstības vēsturē. Tagad jūs gatavojaties pavadīt vairāk laika šai zonā kā jebkad agrāk, jo enerģija, kas līdz šim jūs stūmusi tālāk Visumā, vairs uz jums neiedarbojas. Tādēļ nu jūs brīvi peldat ar savu vienpadsmitpusīgo monētu. Jūs spējat pārvietoties un darīt lietas tā, kā agrāk nevarējāt. Šis ir maģisks laiks uz Zemes, kad mazie dievi sāk atmosties no sava sapņa. Viņi ir sākuši saprast, ka spēj radīt visu paši, pat ar brillēm uz acīm. Viņi sāk saprast, ka viss, ko viņi redz savā priekšā, ir viņu pašu domu rezultāts. Tas, ko viņi glabāja savu domu un siržu radošajos apcirkņos, tad tika izstumts Visumā, lai radītu realitāti, kas precīzi atbilstu viņu cerībām. Jūs pašreiz joprojām stumjat ārējās robežas. Tas nozīmē, ka, ja kāds sauks kaut ko par pareizu, kāds cits to tūlīt nosauks par nepareizu. Taču tagad ir pienācis brīdis, kad raudzīties uz to, kā jūs līdzināties viens otram, nevis uz jūsu savstarpējām atšķirībām. Šis ir brīdis, kad cilvēcei atkal sanākt kopā, atzīstot, ka jūs visi esat mazi dievi. Nav būtiski, kur šie dievi atrodas tagad, kur dzimuši un uzauguši, pat ne tas, ar kādām priekšstatu sistēmām vai pieredzēm ir saskārušies. Jūsu kritiskā masa sasniedz punktu, no kura nav iespējams atgriezties, un jūs vairs nespēsiet dzīvot tā, kā agrāk. To mēs jums apsolām.

Mācoties skatu no augšas trialitātes laukā
Tagad ir būtiski pārstāt stumt ārējās robežas. Jo tālāk jūs bīdīsiet tās, meklējot ārējos ekstrēmus, jo biežāk jūs vairs neatradīsiet patiesību. Tagad mēs jums lūdzam skatīties pa vidu, lai atrastu savas definīcijas, un tad no turienes lūkoties uz āru. Tā vietā, lai kritizētu, vērojiet otru un to, kā viņš strādā. Apsveriet iespēju, ka jums varētu būt jāsaskaras ar tiem pašiem izaicinājumiem un ka jūs varbūt vienkārši esat pie tiem ķērušies no cita leņķa. No katra leņķa ir iespējams kaut ko mācīties. Tagad ir pienācis laiks vienotībai uz šīs planētas, turklāt lielā mērogā. Visai cilvēcei 2009. gads nozīmēja atšķirtības beigas uz Zemes. Plīvurs sāk pacelties, un jūs tagad spējat viens otru saskatīt skaidrāk. Vispirms jūs ieraudzīsiet viens otra sirdis, tad maģija turpinās. Monēta ar vienpadsmit pusēm iegūs jaunas dimensijas; tā vairs nebūs plakana monēta, taču joprojām saglabās savus vienpadsmit aspektus. Arī jums būs vienpadsmit patības aspekti. Šīs tendences un tai sekojošā evolūcijas procesa dēļ mēs vēlamies jums paskaidrot vēl daudz ko par pašreiz notiekošo.

Daudzdimensionalitāte sāk sūkties cauri
Lai gan mēs jau daudzreiz esam runājuši par visas cilvēces iespēju kļūt daudzdimensionālai, progress ir bijis tik ārkārtīgi lēns. Līdz šim mums ir izdevies jūsu prātos vienīgi iedēstīt ezotēriskas domas. Jūs nebijāt spējīgi tās ne pierādīt kaut sev pašiem, ne saredzēt to praktisko pielietojumu. Mēs gribam jums pavēstīt par procesu, kas norisinās pašreiz un būtu saucams par „daudzdimensionālo sūci”. Jūs esat sākuši sajust lietas caur citām savām dimensijām. Citas monētas puses, iespējams, pašreiz atrodas aizraujošā piedzīvojumā vai augšanas periodā, kur saskaras ar lielām grūtībām. Pēkšņi jūs varat sajusties pavisam skumji vai izjust ciešanas un sarežģījumus šķietami bez iemesla. Jo plīvurs kļūst caurspīdīgāks, jo sūce kļūst manāmāka. Tādēļ daudzas no metodēm, kuras jūs agrāk esat izmantojuši darbā ar enerģiju, pamazām atkāpsies un izzudīs. Jūs esat skolotāji un dziednieki un atradīsiet jaunas metodes. Jūs strādāsiet ar tām, lai kļūtu iespējams tajās dalīties ar citiem šai telpā un visā pasaulē, kuri tad uzņemsies šīs enerģijas un palīdzēs tām augt līdz nākošajam līmenim. Ir īstais brīdis, lai skatītos televīziju un iejustos otra ādā. Apsveriet, kā jūs rīkotos, ja pats būtu nonācis otra situācijā. Šis ir īstais brīdis, lai apdomātu pavisam personiskā līmenī, pēc kā izskatītos sveša situācija, ja tās vidū atrastos jūs, jo tieši tā arī ir. Jūs neesat atšķirti viens no otra, un starp 2010. un 2012. gadu cilvēce to sapratīs. Mēs nespējam vien izteikt savu prieku par to, ka spējam dot kaut pavisam niecīgu devumu, lai palīdzētu jums atcerēties to, kāda ir jūsu patiesā daba un ko jūs nācāt šeit darīt.

Perfektā nepilnība
Jūs sāksiet lietas uztvert tādas, kādas tās ir, jo sapratīsiet, ka, lai būtu iespējams spēlēt šo spēli, Zemei bija jābūt nepilnīgai. Piemēram, mūzika nav cilvēku izgudrojums; tā tika atvesta no Mājām. Atnesot to uz Zemi, jums nācās to mazliet nobīdīt, lai tā iederētos nepilnīgā pasaulē. Tāpēc jūsu hromatiskā gamma nesastāv no vienādiem elementiem. Lai tā jums izklausītos nevainojami, tai ir jābūt nepilnīgai. Skaitīšanai jūs izmantojat skaitļu sistēmu uz desmitnieka bāzes, lai gan Visumā tāda faktiski nekur nepastāv. Pārējais Visums un Mājas ir izsakāmi sistēmā uz 12-bāzes. Taču to nācās viegli izmainīt, lai tā jums šķistu praktiska un viegli lietojama. Jums šķiet ārkārtīgi vienkārši rēķināt ar 10-bāzi, nepavisam ne apgrūtinoši, bet rēķināšana, kam pamatā ir divpadsmit, liekas komplicēta. Taču mēs jums sakām, ka ir tieši otrādi. Ar cilvēciskām acīm jums lietas jāredz mazliet citādi. Pat jūsu matemātiskās izteiksmes ir pilnas ar šīm pašām pretrunām. Mēs tās nesauktu par universāliem likumiem. Mēs neatzīstam nekāda veida likumus, jo visu ir iespējams izmainīt, un tieši to jūs esat izdarījuši. Jūs esat ņēmuši universālas konstantes un tās sašķiebuši, viegli izmainījuši, lai varētu spēlēt šo spēli. Tagad jūs esat sākuši uz lietām raudzīties pēc to patiesās būtības. Tagad jūs redzēsiet visu jaunā līmenī. Vēl nekad agrāk jūs neesat redzējuši tik skaidri, un šai skaidrībā nolūkosies visi zemeslodes acu pāri.

Izaicinājumi, ar kuriem jums nāksies saskarties, būs saistīti ar ieradumiem uztvert lietas konkrētā veidā. Tāpēc pirmais, ko mēs jums lūdzam – turiet acis plaši atvērtas. Raugieties apkārt un meklējiet iespējas. Kad jūs kaut ko neizprotat, apzinieties, ka tā ir jūsu iespēja atklāt jaunu sevis daļu un iepazīt vairāk nekā vienu no savām vienpadsmit pusēm. Jūsu dažādie aspekti atkal savienojas, lai jūs spētu saskatīt visu savu būtni. Tas nenotiks vienas nakts laikā. Jums šķitīs, ka tam vajadzīga vesela mūžība. „Kad beidzot kaut kas notiks?” jūs sev jautāsiet. Simt gadus vēlāk, kad paraudzīsieties atpakaļ uz šo brīdi, šķitīs, ka tas noticis vienā acumirklī. Vienkārši izbaudiet šo maģisko laiku un apzinieties, ka ir iespējams jauns skatījums, ja jūs koncentrējat savu apziņu un to meklējat. It visur meklējiet iespēju saskatīt sevi. Vienkārši skatieties, un pavisam drīz jūs ieraudzīsiet Mājas. Jūs radīsiet visus vienpadsmit Māju aspektus tieši tur, kur šodien stāvat.

Mīļie, jūs sēžat savās istabās un skatāties uz mums. Jūs sanākat kopā, lai jūs piepildītu gars un lai jūs varētu atminēties daļu savas patiesās būtības. Jums nav izprotams, kādu cieņu un apbrīnu mēs šajā priekškara pusē izjūtam pret katru no jums, kuri spēlē spēli ar nosaukumu „izlikties par cilvēku”. Jūs tiekat augstu godāti. Jūs esat tie, kuri uzdrīkstējušies noņemt spārnus un izlikties par cilvēkiem. Mēs jūs godājam vairāk, nekā jūs jebkad spēsiet iedomāties. Kad atgriezīsieties Mājās, mēs jums sarīkosim pamatīgu ballīti.
Pie katras iespējas izturieties viens pret otru ar lielāko cieņu. Rūpējieties viens par otru, kad vien varat, un saspēlējieties labi.

Espavo.
Grupa

Gaining Time

Iegūt laiku

Esmu pārliecināta, ka ar virsrakstu „Iegūt laiku” esmu piesaistījusi jūsu uzmanību. Tieši to šajās dienās piedzīvojam Stīvs un es, kā arī daudzi no jums.
Es zinu, ka tad, kad viens no mums piedzīvo ko neparastu, vai tas būtu saistīts ar telpu, laiku, emocijām vai fiziskiem simptomiem, mēs visi pārdzīvojam līdzīgas izjūtas. Mēs esam savienoti ar universālu apziņu, kas mums ļauj vienam otru sajust dziļi dvēseliskā līmenī.
Vispirms gribu pateikt, ka jau kādu laiku nevalkāju pulksteni, ja vien man tas nav vajadzīgs semināru laikā. Es varu nēsāt rokassprādzes, bet pulkstenis, pat ja tas ir vaļīgs, šķiet, nepatīkami sagrābj manu rokas locītavu, it kā uzstājot: „Pievērs uzmanību laikam!” Tas, kā es stādos priekšā atrašanos tagadnes telpā, ir – pilnīgi palaist vaļā priekšstatus par laiku un dienām. Vislabākās brīvdienas ir tad, kad es mostos, kad pati vēlos, nevis pateicoties nejaukam modinātāja zvanam. Dzīvojot pēc sava iekšējā pulksteņa, es jūtos tā, it kā laiks būtu manā pusē.
Reizēm es sev uzdāvinu pāris brīnišķīgu dienu, kad esam atgriezušies no ceļojumiem, bet pirmajās divas katra mēneša nedēļās mums jāvadās pēc grafika, lai īstenotu paredzētos Lightworker pasākumus. Tad es izjūtu vajadzību pēc pulksteņa un koncentrēties uz grafiku un to, kā mēs plānojam savu laiku ap to. Es vienmēr izdrukāju dienas laika grafiku un uz tā sarakstu daudz personisku piezīmju.
Tā ir bijis līdz šim, līdz nesen es sāku izjust tagadnes laiku. Mēs ar Stīvu esam tikko atgriezušies no brīnišķīga brauciena uz Nīderlandi. Amsterdamā mums bija laiciņš papriecāties, un, kā vienmēr, Elspītā jutāmies laipni aicināti. Tieši šeit mēs sniedzām savu sešu dienu ilgo kursu Garīgajā Psiholoģijā.
Viss nebeidzās ar to, ka es neizdrukāju pasākuma plāna kopiju – mēs ar Stīvu vispār nespējām sekot līdzi savam grafikam. Mēs zinājām, ka katru dienu jāsniedz paredzētais materiāls, taču vakaros veicām visdažādākās aktivitātes. Nepārtraukti viens otram jautājām, kas par dienu. Vispirms pārstāja darboties mans modinātājs, tad arī rokaspulkstenis. Es vienmēr namamātei Zannei jautāju, kas paredzēts tālāk. Viņa man lika visu pierakstīt, un labi, ka tā, jo vēlāk mums ar Stīvu vairākkārt nācās sarakstā ielūkoties.
Tagad noteikti izklausās, ka mēs esam zaudējuši kontaktu ar būtisku informāciju un esam kļuvuši mazliet neorganizēti. Taču man tā nešķiet. Grafikā mēs iekļāvāmies, un arī paredzētie pasākumi tika īstenoti laikā. Es jutos tā, it kā mēs būtu saplūduši ar semināra gaitu, un es izbaudīju notiekošo īpaši tādēļ, ka viss noritēja tagadnē.
Arī pēc tam šis fenomens turpinājās. Pēc semināra pametām Elspītu un braucām uz Amsterdamu. Abi domājām nākamajā dienā doties mājās. Internetā uzmeklējām savu aviokompāniju, jo nevarējām atrast ceļojumu plāna izdruku. To mēs vienmēr glabājam savā ceļojumu mapē. Mums abiem par lielu pārsteigumu, interneta informācija vēstīja, ka mums paredzēts ceļot nākamajā dienā, 14., nevis 13. datumā. Tas mums dāvāja veselu fantastisku dienu, kuras laikā priecāties vienam par otru un brīnišķīgo Amsterdamu. Mēs ieguvām laiku. Jau pirms sava atklājuma mēs spriedām, ka būtu labi iegūt vienu lieku dienu pirms atgriešanās mājās, lai atslābinātos un papriecātos par pilsētu. Es biju ļoti laimīga, ka izdevies šo realitāti radīt ar domām vien.
Atminos, kā vienu gadu Stīvs gatavojās dzimšanas dienas svinībām. Kad viņš jau taisījās nopūst dzimšanas dienas tortes svecītes, viņš palūkojās tām pāri uz mani un jautāja: „Cik vecs tad es tagad esmu, 54?” Es teicu, ka šodien viņam aprit 53. Viņš iesaucās: „Oho! Es tikko esmu ieguvis veselu gadu!” Laiks ir tikai jēdziens. Tas, kā mēs uz to raugāmies, ir atkarīgs no mūsu skatpunkta. Otrā plīvura pusē laiks neeksistē. Es labāk izvēlos atrasties dzīves plūdumā. Tā es zaudēju pieķeršanos laika ritumam un ļauju sev izbaudīt tagadnes skaistumu.

Ar mīlestību un gaismu,
Barbara

Copyright Notice:
Copyright 1998 – 2010 Lightworker. www.espavo.org This information is meant to circulate and may be freely disseminated, in whole or in part with the following conditions: Use of this material signifies that the user aggress to the following conditions: 1. The words “Copyright 2000 – 2010 Lightworker. www.espavo.org” will be included with all published material. 2. User agrees that all rights, including copyrights of translated material, remain the property of Lightworker. If you translate this material we reserve the right to share that translation with credit to you as translator, on the Lightworker site to make it available to all. Further information from the Group may be found at: http://www.espavo.org.     Thanks for helping to spread the Light!