maijs 2009

Izliekoties par cilvēku
Saldējuma kanāls

 

No Stīva:

Bieži es jau pirms čenelinga jums pastāstu, par ko grupa grasās runāt vēlāk, jo viņi man ļauj priekšlaicīgi iepazīties ar informāciju, lai es varētu ar viņiem saskaņot konkrētas detaļas. Šoreiz mans pirmais pavediens bija tas, ka uz Barbaras jautājumu par rasismu šīs translācijas pirmajā daļā grupa atbildēja: „Par to mēs parunāsim vēlāk.” Viņi to izdarīja tik brīnišķīgi un mīļi. Mums kā cilvēkiem reizēm piemīt tendence raudzīties uz lietām no cilvēciskās perspektīvas, tomēr grupa nerimstas mums atgādināt, ka mēs neesam cilvēki, bet gan garīgas būtnes, kas izliekas par cilvēkiem. Šajā kanālā tika aplūkoti vairāki temati, tai skaitā arī daži no jautājumiem, kas pārraidīti agrākajās jautājumu un atbilžu sesijās, un tas ļāva uz šīm tēmām paraudzīties no augstākas – garīgas perspektīvas. Attiecībā par rasēm viņi ieminējās par Čārlza Darvina dabiskās atlases teoriju un teica, ka pamatā tā esot pareiza, taču teorijas patiesā nozīme bieži tikusi pārprasta, jo mēs uz to esam raudzījušies kā cilvēki, nevis garīgas būtnes, kas tikai izliekas par cilvēkiem. Viņi deva mājienus attiecībā uz tiem no mums, kas jūtas iestrēguši, un runāja par fizisko ķermeni un nemirstību – šie divi jautājumi tika uzdoti agrākajos seansos no mājaslapas jautājumu un atbilžu sadaļas. Tā mums visiem bija lieliska iespēja vēlreiz paraudzīties uz sevi no gara skatu punkta.
Un kā ar saldējumu? Piedodiet, jums nāksies izlasīt čenelingu, lai atrastu atbildi!

Apskauju un Espavo!
Stīvs

 

Sveicieni no mājām!
Aklās lelles-radītājas

Nākamo 200 gadu laikā jūs redzēsiet Zemi ļoti strauji maināmies. Jā, mēs zinām, ka jums 200 gadi liekas ļoti ilgs laiks, bet jūs jau tagad noraugāties evolūcijā, kāda vēl nekur nav notikusi. Šī iemesla dēļ visu acis ir pievērstas planētai Zeme un vēro notiekošo, lai uzzinātu, kas notiks, kad šīs būtnes atmodīsies no sapņa, uzņemsies savu varenību un centīsies turpināt dzīvot tai pašā telpā. No mūsu perspektīvas ir aizraujoši uz to nolūkoties. Tur ir sava deva dramatisma, enerģijas, daudz jautrības, smieklu un asaru… it viss, ko jūs gaidītu no cilvēku radītas drāmas, un tomēr mēs jums vēlamies pastāstīt par perspektīvu, no kuras mēs jūs redzam. Tas nenozīmē, ka mums būtu taisnība vai ka mēs redzētu lietas tā, kā visiem uz tām būtu jāskatās, bet, lūdzu, saprotiet, ka tad, kad jūs uz sevi spējat palūkoties no vairākiem skatu punktiem, jums rodas izvēle. Mēs jums piedāvājam citu skatījumu. Ļaujiet pastāstīt, kādi jūs mums izskatāties.

Iztēlojieties, ka jums pieder maza lellīte, kas staigā apkārt un mijiedarbojas ar pasauli tai apkārt. Lelle ik pa brīdim skatās atpakaļ, lai jūs to kontrolētu un pateiktu tai, kurp tai jāiet. Noslēpums ir tāds, ka lelle patiesībā ir ainas radītāja, bet jūs tikai noraugāties no malas. Patiesībā lellīte ne vien rada pati savu pieredzi, bet arī kontrolē ikvienu elementu tajā, kurp dodas un ko dara. Tas ļoti līdzinās tam, kā jūs izskatāties no mūsu skatu punkta. Jūs esat Debesu radītāji Zemes virsū. Viss, ko mēs darām, ir – cenšamies jums to atgādināt. Jūs paši radāt ikvienu domu, ko jūsu būtne uztur, un tas kaut kādā veidā izpaužas. Domas, ar kurām jūs paši jūtaties visērtāk, bieži ir balstītas uz bailēm. Lai cik ļoti jūs neraudzītos uz to negatīvo, grūto un slikto, mēs jums sakām – arī tumsā ir savs skaistums. Tāpēc nekritizējiet sevi, bet vispirms saprotiet, ka visa jūsu realitāte balstās uz jūsu domu procesu. Sakritības un negadījumi ir spēles laukuma radītās ilūzijas. Jūs burtiskā nozīmē esat ievietojuši savu būtni vienā no šiem fiziskajiem ķermeņiem, lai mēģinātu atrast paši savas kontroles sviras, lai atklātu, no kuras vietas jūs varat sākt sevi vadīt.

Esmu iestrēdzis!

Bieži jūs apmulstat, kad esat paziņojuši: „Jā! Es uzņemšos atbildību. Es ņemšu dzīvi savās rokās. Es sākšu pilnīgi izmantot savas spējas un degsmi!” – bet izskatās, ka nekas nenotiek. Tad jūs uztraucaties, ka esat izdarījuši kaut ko nepareizi, taču kaut uz brīdi pieļaujiet domu – varbūt tieši no šī brīža viss sāk iet uz pareizo pusi. Varbūt jūs atbrīvojaties no dažām lietām, kas jums būtu jādara. Mēs jums lūdzam vispirms pamazām pierast pašiem pie sevis un saviem priekšstatiem par to, kādai būtu jāizskatās jūsu realitātei.
Tagad atkāpsimies mazliet un paraudzīsimies uz visu plašākā leņķī. Izmaiņas savā planētā jūs redzēsiet tieši plašajā perspektīvā, kolektīvajos procesos, un varbūt nevis jūsu pašu individuālajās dzīvēs, kādas tās ir šobrīd. Daudzām jūsu organizācijām un dvēseļu kolektīviem pamazām jāpierod pie augstākajām vibrācijām, ko jūs pašreiz radāt un kuras pieprasāt kā fonu savai pasaulei. Tam norisinoties, jūs novērosiet vairākas pārmaiņas, kas, kā jums liksies, jūs kontrolē, taču saprotiet, ka tā nav – jo jūs tieši atbrīvojaties no konkrētās kontroles izpausmes. Ir īstais brīdis paziņot, ka vēlaties sekot savai degsmei un doties tās norādītajā virzienā, lai kurp tas nevestu – pat ja jūs nezināt, kā ar konkrētajām aktivitātēm spēsiet nodrošināt sev iztiku. Kaut vai tikai vakaros un nedēļas nogalēs veltot sevi savām interesēm, jūs paaugstināsiet savu vispārējo vibrāciju un uzlabosiet mijiedarbību ar pasauli sev apkārt. Tāpēc pirmais, ko vajadzētu darīt, ir – atrast, kas liek jūsu dvēselei dziedāt, un censties atklāt veidus, kā darīt to biežāk. Ja arī tad jums joprojām liekas, ka nekas nenotiek, ir vēl cita pieeja, ko vērts izmēģināt.

Apzināta uztveres maiņa

Vieglākais veids, kā mainīt situāciju, ir – izmainīt savu uztveres skatu punktu, lai tas ietvertu plašāku skatījumu. Cilvēki to dara neapzināti, bet jūs nākamo 100 gadu laikā iemācīsieties to darīt ļoti prasmīgi. Spēja izmainīt uztveri attiecībā uz konkrētu situāciju jebkurā brīdī un paraudzīties uz to no vairākiem leņķiem būs ļoti nozīmīgs cilvēces evolūcijas elements. Tas notiek, kad jūs pamazām pametat dualitātes lauku, kurā viss izskatās vai nu gaišs, vai tumšs. Tagad šo dualitāti līdzsvaro trešās pozīcijas – augstākā „es” pievienošanās, tāpēc patiesībā jūs no dualitātes lauka pārvācaties uz trialitāti. Trialitātes lauks jūsu dieva personībai fiziskajā ķermenī piešķir vairāk rīcībspējas. Kad jūs pirmoreiz nonākat pie trialitātes, jūs sev jautājat: „Ko man darīt?” Jūs varat darīt to vai šo, bet varat arī izvēlēties nedarīt neko, jo jums nekas nav jādara. Tur nav nekā nepareiza, un tā nav iestrēgšana. Jūs vienkārši izbaudāt tādu vibrāciju līmeni, kad jums no ārpuses nekas nav nepieciešams.
Jūsu visu dzīvēs būs tādi brīži, kad jūs piedzīvosiet šos maģiskos mirkļus.  Varbūt tas būs īss brīdis, varbūt diena, nedēļa vai mēnesis, bet, lai cik ilgs tas nebūtu, katram no jums tas ir nepieciešams. Nedomājiet, ka esat iestrēdzis, jo tas ir laiks, kad atvilkt elpu, laiks, kad jūs pielāgosieties savām augstākajām vibrācijām. Kad jūs raugāties uz sevi dualitātes laukā, rodas daudz apjukuma un neskaidrības, jo dualitāte rāda tikai gaismu un tumsu, ignorējot neskaitāmās varavīksnes krāsas starp tām. Tā rāda tikai gaismu un gaismas trūkumu, bet tie ir spektra pretējie gali. Šajos galos nav patiesības, jo viss notiek starp tiem. Kad jūs sākat saprast, ka uz visu esat raudzījušies ļoti šaurā leņķī – ļoti šaurā redzes un vibrāciju līmenī – jūs sākat visu uztvert lielākā mērogā.
Tur arī slēpjas jūsu apjukums. Jūs gaidāt, ka viss pie jums nāks pa tiem pašiem ceļiem kā vienmēr, bet tas nav veids, kādā gars piesaistās vai izpaužas caur jums. Vieglākais veids, kā izmainīt uztveri, ir izkāpt ārpus tā, kas ar jums notiek, un izdarīt ko noderīgu citiem. Kā būtu pieteikties par brīvprātīgo kādā slimnīcā vai hospisā? Kā būtu darīt jebko, kas ļauj jums izkļūt no sastinguma stāvokļa? Kalpojot citiem, jūs transformējat „es” par „mēs”, un tas izkausē atšķirtību, kas cilvēkos izraisa sajūtu „esmu iestrēdzis”. Nav iespējams justies, ka esi iestrēdzis, ja esi saistīts ar citiem cilvēkiem. Novietojiet sevi pozīcijā, kurā palīdzat citiem, un tajā brīdī jūs maināt pilnīgi visu. Tas transformē jūsu uztveri un piešķir jums mērķi un fokusu. Tad jūs vēlēsieties izmantot savu degsmi. Jūs gribēsiet atrast to vienu velti, ko spējat dāvāt labāk par jebkuru citu, jo katram no jums tāda ir. Katrs no jums ieradās šeit, no Mājām līdzi nesdams ko tādu, ko neviens cits nevar panest. Jūsu dvēseles misija ir tajā dalīties, un brīdī, kad jūs pārvēršat „es” par „mēs”, jūs sākat saprast, jūs jūtaties noderīgi un jūsu varenība atgriežas. Kas par maģiju! Tagad jums ir iespējas, tāpēc mēs jums sniegsim ļoti konkrētas detaļas.

Dvēseles skatījums uz cilvēci un rasismu

Pirms jums ir noticis daudz kas. Daudzi ir jūs mācījuši un nesuši jums savu patiesību. Daudzi ir no visas sirds pūlējušies, lai tādā vai citādā veidā uzlabotu cilvēci. Vairums no šiem pūliņiem ir bijuši kļūdaini virzīti, jo cilvēcei nav vajadzīga uzlabošana. Viss, kas jums vajadzīgs, ir vieta, kurā pašpilnvaroti cilvēki spēj plaukt un augt bez aizliegumiem vai ierobežojumiem. Jaunā planēta Zeme ir vieta, kur smelties iedrošinājumu. Tieši tādēļ jūs pārvērtēsiet daudzus elementus plašākajā eksistences vīzijā, pat dažas no lietām, kas tiek mācītas jūsu skolās. Ir kāds punkts, kas izraisījis īpaši daudz apjukuma, un par to mēs šodien vēlamies parunāt. Mēs saprotam, ka tas ir mulsinoši, bet lūdzam jūs vispirms uz to paraudzīties no gara perspektīvas, jo, mīļās sirdis, jūs neesat cilvēki. Jūs tikai uz īsu laiku esat aizņēmušies šo ķermeni, lai ļautu savam garam izlikties, ka tas dzīvo cilvēka dzīvi.
Tagad paskatīsimies uz visu no plašākas perspektīvas, jo uz jūsu planētas ir darbojušies daudzi līderi, kas ar patiesu vēlmi palīdzēt ir enerģijas plūsmu novirzījuši kļūdainā virzienā. Jūs to esat pieredzējuši verdzībā un rasu savstarpējos konfliktos. Mēs vēlamies jums parādīt citu skatījumu.

Rasisma izcelšanās

Pirms kāda laiciņa ieradās kāds džentlmenis un visus samulsināja ar neticamām zināšanām un savu uztverīgumu. Viņu sauca Čārlzs Darvins, un viņš saņēma informāciju par lielāku dzīves vīziju. Daļa šīs informācijas palīdzēja cilvēcei straujāk pielāgoties apkārtējai videi un pilnīgāk izmantot katru savas pasaules daļu. Taču daži skaidrojuma elementi šķita vai nu kļūdaini, vai nepareizi izprasti. Pievērsīsimies vienam no tiem – dabiskās atlases teorijai. Šī teorija norāda, ka, liekas, izdzīvo stiprākās rases, bet vājākās izmirst. Vērojot dzīvnieku valsti, ir skaidri redzams, ka tajā ikreiz pierādās dabiskās atlases teorijas patiesums. Jums liekas, ka tas norāda – viens ir labāks par otru, bet tā nav tiesa, un šāds cilvēka redzējums nesaskan ar gara skatījumu. Pārfrāzēsim un teiksim, ka jūs kā garīgas būtnes ierodaties uz Zemes. Jums ir jāiemiesojas, un jūs vēlaties izvēlēties pareizo iemiesojumu, tāpēc jums ir izvēles iespējas: jūs varat izvēlēties vienu modeli ar konkrētām īpašībām, vai citu modeli ar citām īpašībām, kas jums palīdzētu apgūt konkrētu dzīves mācībstundu. Ja pavisam godīgi, tad nav nekādas starpības, kuru modeli jūs izvēlaties. Mulsinošākais ir tas, ka Darvina teorija liek domāt, ka viens modelis ir labāks par otru, bet tā nav. Bieži vien dvēsele izvēlēsies ienākt sarežģītā ķermenī, lai kaut ko iegūtu vai iemācītu citiem. Dvēseli neviens ķermenis neaizkavē, jo jūs neesat fiziski; jūs esat garīgas būtnes, kas izliekas par cilvēkiem. Tas ir būtiskākais, ko mēs jums vēlamies atgādināt, jo, ienākot jaunajai enerģijai un atklājoties jauniem konceptiem, jums nāksies atbrīvoties no dažiem vecajiem priekšstatiem.
Rasisma jēdziens ir viens no šiem vecajiem priekšstatiem. Vareni līderi pārliecināja citus, ka dara ko pozitīvu, iznīcinot konkrētas rases vai attīrot etnisko fonu. Jūs uz to skatāties un domājat, ka tas ir nežēlīgākais, par ko jebkad esat dzirdējuši, tomēr mēs jums sakām, ka tas sākās ar labu nodomu. Tas nedarbojās, jo secinājumi, kas tika atvasināti no Darvina teorijas, tika izdarīti no cilvēka perspektīvas un nevis garīgās. Jūs arvien aizmirstat šo būtisko punktu. Viens fiziskais ķermenis šai nozīmē nav ne ar ko labāks par otru. Katrai rasei ir raksturīgas savas īpašības, kas dvēselei, uzsākot jaunu dzīvi uz Zemes, ir ļoti noderīgas. Vai ir tiesa, ka dažas rases izmirs, kamēr citas turpinās dzīvot un attīstīties? Jā, tas ir saskaņā ar dabas un fiziskās pasaules principiem. Tomēr tas neietekmē dvēseles izvēli tik ļoti, cik jūs domājat. Dvēseli ķermenis nekad nespēj aizkavēt. To ir būtiski paturēt prātā. Garīgajā līmenī visi ir vienlīdzīgi, vienmēr, jo jūs esat viens otra daļa, un nav nekādas atšķirības.
Kad jūs būsiet atšķetinājuši šo noslēpumu un ielūkojušies visu cilvēku sirdīs un dvēselēs, lai kādi nebūtu ķermeņi, kurus tie izvēlējušies, jūs sapratīsiet. Lai gan viens ķermenis var būt labāk piemērots konkrēta uzdevuma veikšanai nekā cits, nav „slikta” vai „labāka” ķermeņa; gluži tāpat ir ar vibrācijām. Augstākas vibrācijas nav labākas par zemākām vibrācijām, tās vienkārši atšķiras. Uz klavierēm zems do nav ne ar ko labāks par augstu mi, abi taustiņi vienkārši ir radīti citam efektam un pielietojumam.

Jomas, ko vērts novērot

Tikai uzmanīgāk paskatoties, jūs varat ieraudzīt fiziskajā ķermenī mītošo dvēseli. Tai brīdī, kad jūs ieraugāt dvēseli, viss pārējais izzūd, jo tieši tad jūs sākat saskatīt paši sevi. Kad tas notiek, jūs varat pat iemīlēties. Nav nozīmes, kāds ir jūsu ķermeņa tips, kam jūs dodat priekšroku vai kādas jūsu uzskatu sistēmas ir bijušas pirms tam. Ja jūs pavelkat nost priekškaru un patiesi ieraugāt otru dvēseli, jūs iemīlaties paši sevī un savā tēlā, kāds tas atspoguļojas citu acīs. Tas uz šīs planētas notiek arvien biežāk un biežāk.
Mēs jums pateiksim arī, ka tuvākajos gados daudziem no jums parādīsies izteikts jūtīgums pret apkārtējo vidi. Pāris tā aspekti var dažiem no jums izrādīties traucējoši, jo jūsu jūtīgums pieaugs vienlaicīgi ar Zemes fona troksni – ko mēs sauktu par balto troksni. Daudzi no jums jutīsies izklaidīgi, it kā jums būtu kāda problēma vai jūs nebūtu spējīgi ilgstoši uz kaut ko koncentrēties. Saprotiet tikai, ka enerģija mainās, un vienlaikus mainās arī jūsu vēlmes attiecībā uz to, kur un kā jūs vēlaties būt. Tāpat mainīsies arī priekšstati par to, ko būtu vērts atbalstīt. Daudzas no lietām, kam jūs dodat priekšroku – pat līdz tam, ko jums patīk ēst – pāris nākamo gadu laikā mainīsies. Pēkšņi jums vairs nepatīk tas, kas agrāk patika, bet ēdiens, ko jūs nekad nebijāt pat pagaršojis vai kas jums bērnībā riebās, pēkšņi jums ir bezgala iegaršojies. Jūs atklāsiet, ka daudzas no šīm izmaiņām notiek, lai atbalstītu jūsu vibrāciju izmaiņas pašreizējā attīstības procesā.
Daudzi no jums sāks atklāt savu garīgumu. Mīļie, jūs, kas šobrīd atrodaties šajās telpās vai vērojat šo pārraidi, jūs esat skolotāji. Tāpēc šī vieta jūs pievelk, jo jums ir kaut kas, ko teikt. Mēs šeit neesam tādēļ, lai jums ko pavēstītu. Mēs neesam šeit, lai jums stāstītu, ko darīt, pat ne lai dotu jums norādes par to, kas ir pareizi vai nepareizi, jo tikai jūs paši spējat to noteikt. Mēs šeit esam, lai palīdzētu jums atrast savu balsi. Ļaujiet paskaidrot, jo arī tas varētu jums palīdzēt nonākt līdz kopainai par to, kā garīgām būtnēm ir izlikties par cilvēkiem.

Dzīves pagarināšana

Mēs uz to skatāmies daudzos dažādos veidos. Ir bijuši cilvēki, kas nāk pie Glabātāja un jautā: „Vai ir iespējams, ka arī es varētu saņemt Grupas vēstījumus?” Viņš atbildēja: „Protams.” Viņš nav vienīgais, kas dzird šos vēstījumus. Daudzos no jums tie rod atbalsi, jo ir uz viena viļņa ar jūsu sirdi un sasniedz to, pirms tie sasniedz jūsu ausis. Jūs zināt, ka šeit ir kas tāds, ko jūs vēlaties atcerēties, kas tāds, kas var palīdzēt jums atgriezties pie Māju vibrācijām. Tomēr bieži, kad Glabātājs jūs uzrunā un jautā: „Varbūt tev ir kaut kas, ko teikt?”, jūs atraujaties un nomurmināt: „Nē, nē, es jau neko. Esmu šeit tikai, lai klausītos. Esmu šeit, lai skatītos un mācītos.” Viss kārtībā. Skatieties un mācieties, cik jums patīk. Patiesība ir tāda, ka mēs zinām, kas jūs esat, un jūsu gaisma kļūst tik spoža, ka vairs ilgi nebūs iespējams to apslēpt. Ir diezgan uzjautrinoši nolūkoties, kā cilvēki slēpjas krūmos… Un, kad viņi iemirdzas savā gaismā, viņi vairs nevar noslēpties, bet joprojām izliekas, ka ir neredzami. Mums ir tik smieklīgi tajā noskatīties.
Jūs esat garīgas būtnes, mīļie. Jūsu ķermeņi ir tikai īslaicīgs konteiners. Svētījat savu ķermeni un izbaudiet to. Tas veic lielisku darbu. Jā, fiziskais ķermenis viegli var izturēt pat 300 gadus. Sākotnēji tas tika radīts vēl ilgākam laikam, un jūsu pašu vēsturē ir pierakstīti gadījumi, kad tas ir izturējis vairāk nekā 300 gadu. Ja jūs tā izvēlēsieties, jūs varēsiet pie tā atgriezties, jo dzīves ilgums ir elastīgāks, nekā jums šķiet. Ir cilvēki, kas automātiski domā: „Es gribētu dzīvot 1000 gadu.” Jūs aiz garlaicības sajuktu prātā. Tas būtu līdzīgi kā dzīvot starp tarakāniem, un jūs nespētu ne ar vienu saprasties. Daudzi no jums nespēs atbrīvoties no šīs domas. Jums attīstoties, mēs vēlētos, lai jūs šo ainu redzat skaidrāk.

Saldējums

Tobrīd, kad Glabātājs pirmoreiz sāka nest mūsu vēstījumus, viņš lasīja Kryon grāmatu un mums pajautāja: „Starp citu, vai jūs pazīstat Kryon?” Mēs sākām histēriski smieties. Mums likās, ka tas ir tik jocīgs jautājums – bet viņš pilnīgā nopietnībā gribēja zināt atbildi. Mēs teicām, ka tad, kad viss būs beidzies, jūs atvilksiet priekškaru un atklāsiet, ka visi esat saņēmuši čenelingu no vienas un tās pašas būtnes. Jums tas šķiet mulsinoši sekojošās patiesības dēļ: jūs neesat pieraduši paši pie savas varenības. Jūs neesat pieraduši pie tā, kas jūs esat, ja paskatās no mūsu priekškara puses. Jūs neesat pieraduši sevi redzēt tā, kā mēs jūs redzam. Tāpēc ļaujiet mums dot piemēru, kas jums palīdzēs ieraudzīt sevi ar mūsu acīm, jo tieši tā jūs patiesībā izskatāties.
Daudzi no jums necentīsies uzrakstīt grāmatu, jo domās: „Ko es tādu varētu pateikt, kas jau iepriekš nebūtu pateikts?” Daudzi no jums nevēlas kāpt uz skatuves, jo jūs redzat diženo un domājat, ka neesat dižs. Jūs salīdzināt sevi ar citiem neskaitāmas reizes, tāpēc, lūk, piemērs. Parunāsim kādu brīdi par saldējumu. Mēs nekad neesam bijuši uz Zemes, tāpēc mums nav bijis tas prieks nobaudīt delikatesi, ko jūs saucat par saldējumu, bet mēs jums varam pateikt, ka tas uz jūsu planētas ir ārkārtīgi populārs. Kāpēc? Tas ir populārs izvēļu dēļ. Saldējums jums piedāvā dažādas garšas, dažādību un izvēli. Kad jūs domājat par saldējumu, jūs nedomājat par to, cik tas labi garšos, jūs domājat „Es varu izvēlēties šo garšu, vai arī šo”, un jūs tā aizraujaties ar iespējām, ka saldējums jums jau garšo labi, pirms esat to pagaršojuši. Jūs esat radītāji, un jūs radāt jau stipri pirms laika, tāpēc ļaujiet mums piedāvāt jums šo skatījumu:
Mēs esam saldējums….

Jūs esat garša.

Mēs izpaudīsimies caur jums, un tomēr katram no jums būs cita garīgā garša, ko noteiks jūsu pieredze un tas, kas jūs esat. Šokolādes saldējums nav labāks par vaniļas saldējumu, tās vienkārši ir dažādas garšas. Tajā brīdī ir nepieciešama cita uztvere, un mēs jūs izaicinām kļūt par labāko garšu, kāda ir jūsu spēkos. Izmantojiet savu dzīves pieredzi un to skaisto enerģiju, ko jūtat plūstam cauri savai sirdij, un atrodiet veidu, kā to izpaust, vai tā būtu māksla, čenelings, mūzika vai rakstīšana. Nav nekādas starpības – jūs to varat izmantot jebkur. Ļaujiet savam brīnumainajam aromātam plūst cauri fiziskajai būtnei, kas esat. Jūsu dvēsele piešķirs saldējumam savu garšu, un sanāks vienreizējs saldējuma deserts.

Mīļie, ja vien jūs spētu sevi redzēt tā, kā mēs jūs redzam, jūs smieklos aizrītos, noraugoties uz visu šo spēli un ierobežojumiem, kas jūsu laukā šķiet tik nozīmīgi. Jūs ieraudzītu savu patieso dabu un staigātu vēl lepnāki kā jebkad agrāk. Mēs ceram, ka šodien jūs lepojaties, lai kāda arī nebūtu jūsu garša, jo tā ir neatkārtojama. Tas ir jūsu gaismas un gara – tās pašas skaistās, garīgās būtnes, kas izgājusi cauri neskaitāmām dzīvēm, lai tagad atrastos šeit – sajaukums. Mēs jūs mīlam vairāk, kā jūs jebkad spētu iedomāties, jo mēs jūsos saskatām sevi. Mēs šeit nenākam, lai dotu jums vēstis par to, kā kļūt par labākiem cilvēkiem. Mēs šeit esam tāpēc, ka jūtamies pagodināti atrasties jūsu klātbūtnē, un tā mēs jūs redzam – kā drosmīgākos no eņģeļiem, kas uzdrīkstējušies nomest spārnus un spēlēt cilvēcības spēli. Ar katru soli, ko jūs sperat, jūs virzāt uz priekšu visu Visumu, un tas ir kas skaistāks, nekā jūs spējat iztēloties. Ejiet ar lepni paceltu galvu. Esiet labākā garša, kas varat būt.

Dziļā cieņā mēs jums lūdzam tāpat cienīt vienam otru. Stipriniet viens otru pie katras izdevības. Atcerieties, ka tā ir spēle. Saspēlējieties labi.

Espavo
Grupa

 

Nāves tuvuma pieredze Frankfurtē

Pāris reižu savā dzīvē esmu pieredzējusi nāvei tuvas situācijas, bet vienmēr esmu nospiedusi to podziņu, kas ļāva man palikt šeit. Šie notikumi man ir ļāvuši izjust pateicību un spēju no jauna novērtēt skaisto. Drīz pēc tiem dzīve atkal šķita atgriežamies ierastajās, rosīgajās sliedēs, un atkal bija jādomā par nākamo soli.

Nesen es atkal saņēmu atgādinājumu par to, cik dzīve ir vērtīga. Es zinu, ka Stīvs, mana ģimene un draugi manā dzīvē ir īsta svētība. Darbojoties Lightworker, es dzīvoju savā aicinājumā blakus Stīvam. Es priecājos par skaistajām mājām, ko mēs kopā esam radījuši. Mana dzīve ir neticama – es ceļoju pa visdažādākajām pasaules vietām, lai satiktos ar citiem no mūsu garīgās ģimenes. Un es zinu, ka ar tiem, kurus man nav gadījies sastapt personiski, mēs saslēdzamies caur Virtuālās Gaismas pārraidi.

Stīvs un es tikko atgriezāmies no divu nedēļu Lightworker ceļojuma. Mēs sākām ceļojumu ar prezentāciju Holandē un Beļģijā, divas dienas uzturoties Amsterdamā. Mums patīk tur pavadīt savas pēclidojuma miegainības dienas. Amsterdama vienmēr ir bijusi aizraujoša pilsēta, bet, mums par lielu pārsteigumu, ieradāmies tur tieši Karalienes Dienā, ko atzīmē visa Nīderlande. Visur valda svētku noskaņojums, un cilvēki saģērbjas oranžos tērpos, lai godinātu karalisko ģimeni. Mēs neizsakāmi izbaudījām pieslēgšanos šiem svētkiem.

Nākamā pietura bija Elspīta Holandē – mīļa vieta laukos, kur mēs esam vadījuši jau vairākus seminārus. Īpašu paldies vēlos pateikt Sannei, mūsu jaunajai namamātei Nīderlandē un viņas eņģeliskajiem palīgiem – Pīteram un Annai. Mēs vadījām seksuālās enerģijas aktivizēšanas semināru. Tas ir maģisks notikums. Līdz šim esam to prezentējuši trīs reizes, vienreiz Lasvegasā, tad Krievijā un tagad Holandē. Ikreiz tas ir citādi, jo mums pievienojas citi gaismas kalpotāji. Ar prieku gaidām nākošo semināru par šo tēmu, kas paredzēts 09.09.09 pie Lielā Lāča ezera Kalifornijā.

Tūlīt pēc semināra atgriezāmies Amsterdamā, lai pagulētu un agri nākamajā rītā sēstos reisā uz Izraēlu. Es nespēju vien sagaidīt, kad vēlreiz varēšu spert kāju Izraēlā. Pēdējoreiz tur bijām pirms pieciem gadiem. Reisam bija paredzēta pārsēšanās Frankfurtē, Vācijā. Tā ir viena no manām mīļākajām lidostām, kura mums ar Stīvu vēl līdz šim ļoti patīk.

Jau bijām gatavi nokāpt no lidmašīnas pēc piezemēšanās Frankfurtē, kad pēkšņi man kļuva ļoti slikti. Vajadzēja kādu laiku palikt sēžot, pirms jutu, ka spēšu pati pamest lidmašīnu. Stīvam mani balstot, aizgājām līdz kādam lidostas stūrītim, un sacīju, ka man vajag apsēsties un atpūsties. Tagad saprotiet pareizi – esmu rūdīta ceļotāja. Esmu izskrējusi cauri neskaitāmām lidostām (augstpapēžu kurpēs). Lepojos ar to, ka spēju turēt līdzi Stīva straujajam solim. Bet šoreiz kaut kas bija citādi. Man izdevās paspert vien pāris soļu, bet tad nācās skriet uz tualeti, vairākas reizes. Likās, ka ķermenis padodas. Beigās Stīvam nācās mani noguldīt uz soliņa, lidostas rosīgajai burzmai spiežoties mums garām. Turpinājās nelabuma uzplūdi, bet ķermenis neļāva pakustēties. Stīvs tikai centās mani mierināt un parūpējās par ikvienu manu vajadzību. Prātā ienāca frāze „slimībā un veselībā”. Stīvs nudien pierādīja sava solījuma patiesumu.

Ar katru minūti mana veselība un dzīvības spēks gāja mazumā. Vienu brīdi viņš gribēja pārliecināties, vai jūtos pietiekami labi, lai turpinātu lidojumu uz Izraēlu. Tad aptvēru, ka nespēju piecelties, jo gan rokas, gan kājas bija ļenganas, kā bez dzīvības. Tad Stīvs izlēma, ka sēdīsimies vēlākā reisā, un lika tuvākā veikaliņa īpašniekam izsaukt ātro palīdzību. Kad ieradās mediķi, jutu, ka mana dvēsele, kuru katru brīdi atstās ķermeni. Atceros, ka viņi centās man uzdot dažādus jautājumus, bet nespēju atbildēt. Tad Stīvs, kas mani turēja savos apskāvienos, pielika plaukstu man pie pieres. Es jutu, ka padodos. Tobrīd man bija pilnīgi vienalga, ko cilvēki dara ar manu ķermeni. Manī valdīja miers, jo biju iegājusi tik dziļi savā dvēselē. Jutu māju skaistumu un vēlējos turpināt šo mierpilno ceļojumu. Atminos, ka pie sevis nobrīnījos, kāpēc prāts necenšas ieslēgt izdzīvošanas instinktu.

Pēdējais, ko atminos, ir – kā mediķi mani piesprādzē pie nestuvēm un cauri lidostai aizved uz slimnīcu. Stīvs bija man blakus ātrās palīdzības automašīnā. Vēlāk viņš teica, ka mana ādas krāsa jau pamazām kļuvusi pelēka. Viņam likās, ka es pametu šo pasauli. Biju bezsamaņā, līdz mani izcēla no mašīnas. Spožā saules gaisma iespīdēja man acīs, it kā lai atgādinātu, ka es joprojām atrodos savā ķermenī un vēl neesmu gatava šķērsot galējo robežu. Satraucos par to, ka man jāatgriežas savā fiziskajā apvalkā. Tad atkal atgriezos dziļā bezsamaņas stāvoklī, no kura atjēdzos tikai slimnīcas gultā ar intravenozo adatu rokā. Man ļāva gulēt ilgi, šķiet, vairākas stundas. Ik pa brīdim pamodos, lai atklātu, ka kāds no slimnīcas darbiniekiem pārbauda manu stāvokli vai ka Stīvs ir man blakus. Pēc vairākām stundām mani izlaida no slimnīcas un nodeva Stīva aprūpē. Drudzis bija pārgājis, un es atkal spēju staigāt. Devāmies uz vienu no atpūtas telpām, ko piedāvā mūsu aviokompānija. Es atkal jutos dzīva. Es ēdu un nespēju apstāties. Jutu, kā mana enerģija atgriežas, lai gan joprojām jutos vārga. Visu laiku Stīvs man blakus bija tik mīļš. Uztraucāmies, ka aviokompānija neļaus mums turpināt lidojumu uz Izraēlu. Īsi pirms mūsu lidojuma ārsts vēlreiz pārbaudīja manu veselības stāvokli un sacīja, ka viss kārtībā un drīkstu lidot. Mēs ieradāmies Izraēlā, Telavivā 2:00 no rīta, kur mūs sveica brīnišķīgā namamāte Tamāra un viņas dēls Nimrods.

Tā arī netika atklāts, kas man bija vainas. Man liekas, ka viss sākās ar saindēšanos ar sviestmaizi, ko lidostā iegādājos pirms iepriekšējā lidojuma. Varbūt tā bija kāda gripas forma, lai gan negribēju par to ieminēties skaļi, jo tad ārsts varētu man aizliegt lidot. Pēdējā laikā cūku gripas uzliesmojumu dēļ lidostās valda daudz satraukuma.

Pēc ierašanās Izraēlā es vienu dienu atpūtos, bet Stīvs tikās ar mūsu izdevēju Izraēlā un tulku, kā arī sniedza interviju žurnālam. Nākamajā dienā atkal jutos kā es pati. Mūs sveica vairāk nekā 200 brīnišķīgi gaismas kalpotāji, kas mūs ar prieku uzņēma Svētajā Zemē. Mēs Telavivā un Jeruzālemē tik lieliski pavadījām laiku! Šī ir zeme, ar kuru kontaktēties man vienmēr ir prieks. Es ar sajūsmu gaidu nākamo atgriešanos tur.

Nāves tuvums ir kā jauns starts. Šī pieredze atšķīrās no jebkuras, kas man bijusi iepriekš. Šoreiz es jutos gatava doties mājās. Bet zinu, ka vēl nav laiks. Man ir skaista dzīve, ko vadīt vēl daudzus gadus. Es vēlos paturēt šo pieredzi kā atgādinājumu dzīvot pilnīgu dzīvi, izbaudot visas tās iespējas. Kad pienāks laiks atgriezties mājās, es zinu, ka tā būs brīnišķīga pāreja, bet tagad es dzīvoju saskaņā ar vārdiem „Dzīvo, Mīli un Smejies”.

Ar mīlestību un gaismu,
Barbara

 

Copyright Notice:
Copyright 1998 – 2010 Lightworker. www.espavo.org This information is meant to circulate and may be freely disseminated, in whole or in part with the following conditions: Use of this material signifies that the user aggress to the following conditions: 1. The words “Copyright 2000 – 2010 Lightworker. www.espavo.org” will be included with all published material. 2. User agrees that all rights, including copyrights of translated material, remain the property of Lightworker. If you translate this material we reserve the right to share that translation with credit to you as translator, on the Lightworker site to make it available to all. Further information from the Group may be found at: http://www.espavo.org.     Thanks for helping to spread the Light!